Informāciju sagatavoja Pēteris Strautiņš, Luminor.
Šodien izziņotie precizētie IKP dati izskatās ievērojami labāk nekā pirms mēneša vēstītais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP samazinājās par 1,0%, nevis par 1,4%, bet gada griezumā pieauga par 3%. Tas bija gaidāms.
Jāatzīmē, ka gan brīnišķīgais IKP pieaugums 1. ceturksnī pret pērnā gada beigām par 3,4%, gan tikko izmērītais kritums ir acu apmānīšana, citējot Dullā Daukas radus no rakstnieka Sudrabu Edžus romāna. Pievienotā vērtība jaunākajos datos pret iepriekšējo periodu pieauga 0,7%, gada sākumā par 0,9%. Abos pērnā gada 2. puses ceturkšņos tā auga vienādi – par apaļu procentu. Pievienotā vērtība atspoguļo nozarēs notiekošo, tā ir “īstā” ekonomika, kas latviski apdomīgā garā dodas uz priekšu. Taču šī gada 1. ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana auga par 20%, bet 2.ceturksnī samazinājās par 10%. Parasti šis parametrs svārstās +/-4% diapazonā un tik ļoti gaisu nejauc.
Sagaidāms, ka šogad kopumā IKP augs apmēram par 3%. Gada 1. puse bija ievērojami labāka (+4,7%), bet turpmākajos ceturkšņos IKP pieaugums gada griezumā samazināsies, nākamā gada sākumā kļūs negatīvs, milzīgajam enerģijas izdevumu slogam nospiežot patēriņu, atsevišķās rūpniecības nozarēs samazinot ražošanu. Vienlaikus eksporta pieprasījumu ietekmēs nenovēršamā recesija eirozonā un varbūt arī pasaules ekonomikā kopumā.
2. ceturkšņa nozaru notikumos redzam pandēmijas laikā ierastu skaitļu raibumu. Turpinās fantastisks kāpums viesnīcu un restorānu nozarē (+77% gada griezumā), bet tā joprojām par piektdaļu atpaliek no 2019.gada līmeņa. Mākslas un izlaides nozare auga par “nožēlojamiem” 36%. No lielajām nozarēm visstraujāk auguši komercpakalpojumi (+16,5%), līdzīga dinamika bija cieši saistītajā informācijas un sakaru nozarē (+15,3%). To kopējais devums gandrīz sasniedzis apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību, mūsu ekonomikas struktūra strauji “igauniskojas”, atliek vien noķert kaimiņvalsts attīstības tempu. Apstrādes rūpniecība gada laikā auga par cienīgiem 5,9%, bet transports pat par 7,2% – galvenokārt pateicoties aviācijai. Pārējo nozaru devums bija vai nu neliels vai negatīvs.
Vairākās nozarēs pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās. Visvairāk apbēdina celtniecības kritums par 13,8%, ko radīja materiālu izmaksu kāpums apvienojumā ar organizatorisku neveiklību no sabiedriskā pasūtītāju puses šīs problēmas risināšanā. Lielāko nelabvēlīgāko ietekmi radīja tirdzniecība (-8,2%). Iemesls ir vairumtirdzniecība – nozare, kas parasti turas tālu no sabiedrības uzmanības. Tā ir nozīmīga ekonomikas daļa, līdz šim lielāka par mazumtirdzniecību un līdz šim nozīmīga pakalpojumu eksportētāja. Tā daudz strādāja Krievijas tirgū, tagad tur viss ir mainījies. Liels kritums (-9,8%) arī pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika – te “vainīgas” augstās energoresursu cenas.
Aplūkojot notiekošo no IKP izlietojuma puses, galvenais attīstības virzītājs bija privātais patēriņš (+7,9%), savukārt eksports auga par 9,1%. Diemžēl tos abus laikā līdz nākamā gada vidum vājinās spēki, kurus nekontrolējam. Tāpēc ļoti, ļoti, ļoti ceram uz aktīvāku valsts politiku investīciju veicināšanā. Kopējās investīcijas 2. ceturksnī gada griezumā nemainījās, bet ieguldījumi pamatkapitālā auga par 2,7%. Ir svarīgi medijos bieži pieminētie mājsaimniecību un ražotāju atbalsta pasākumi, bet ir piemirsies par ES fondu apguvi – pašreizējā finanšu perioda un t.s. kovidfonda naudas ieguldīšana nekust uz priekšu. 1. pusgadā eksports bija spēcīgs, tā teikt, pilnā perimetrā, mājsaimniecības piebremzēja pandēmijas laika straujo uzkrājumu palielināšanas tempu. Tāpēc ekonomika spēja sadzīvot ar fiskālo “bremzi”, ko radīja izdevumu pieauguma apstāšanās brīdī, kad nodokļu iekasēšana auga par 16,6%. Turpmāk ekonomikai būs jābrien pa absurdi augstu enerģijas cenu purvu, tāpēc tā ir pelnījusi atbalstu.